1Vai jūs, brāļi, nezināt (jo es runāju tiem, kas zina likumu), ka likums valda pār cilvēku tik ilgi, kamēr viņš dzīvo? 2Tā - precēta sieva ir saistīta ar likumu, kamēr vīrs dzīvs, bet ja viņas vīrs miris, tad viņa ir brīva no likuma, kas saistīja ar vīru. 3Tāpēc, kamēr vīrs dzīvs, tā sauksies laulības pārkāpēja, ja biedrosies ar citu vīru; bet pēc viņas vīra nāves tā ir brīva no likuma saistībām ar vīru, un viņa nebūs laulības pārkāpēja, ja tā dzīvos ar citu vīru.

4Tātad, mani brāļi, Kristus miesa arī jūs ir nomērdējusi likumam, lai jūs piederētu Citam, Tam, kas no miroņiem uzcēlies, lai mēs nestu augļus Dievam. 5Jo kamēr mēs dzīvojām miesā, likuma atklātās grēcīgās kaislības darbojās mūsu locekļos, lai mēs nestu augļus nāvei. 6Bet tagad mēs esam atbrīvoti no nāves likuma, kurā tikām turēti, lai kalpotu jaunā garā, bet ne novecojušam burtam.

7Ko tad lai sakām? Vai likums ir grēks? Nekādā ziņā! Bet es grēka nepazītu, ja nebūtu likuma, jo es nezinātu, kas ir iekāre, ja likums nesacītu: Tev nebūs iekārot! 8Bet grēks, izmantojot izdevību, caur likumu, modināja manī visas iekāres; jo bez likuma grēks būtu miris; 9Es gan kādreiz dzīvoju bez likuma, bet, kad nāca likums, grēks atdzīvojās; 10Turpretī es nomiru. Tā izrādījās, ka likums, kas bija domāts dzīvei, man atnesa nāvi. 11Jo grēks, izmantojot izdevību, caur likumu mani pievīla un tā nonāvēja mani. 12Likums gan ir svēts, un bauslība ir svēta un taisnīga, un laba.

13Vai tad tas, kas labs, man atnesis nāvi? Nekādā ziņā! Bet grēks, lai parādītos kā grēks, izmantodams labo, man atnesa nāvi, lai grēks, pateicoties likumam, kļūtu pār mēru grēcīgs.

14Jo mēs zinām, ka likums ir garīgs, bet es, grēkam pārdots, esmu miesīgs. 15Es nesaprotu, ko daru: jo es nedaru labu, ko gribu, bet es daru ļaunu, ko ienīstu. 16Bet ja es daru to, ko negribu, tad es piekrītu likumam, ka tas ir labs. 17Bet tagad jau ne es to daru, bet grēks, kas manī mājo. 18Jo es zinu, ka labais manī, tas ir, manā miesā, nemājo. Man ir tieksme labu gribēt, bet labā izpildīšanu es sevī neatrodu. 19Jo es nedaru labo, ko vēlos, bet daru ļauno, ko nevēlos. 20Bet ja es daru to, ko nevēlos, tad jau ne es to daru, bet grēks, kas manī mājo.

21Tātad es atrodu likumu, kas tad, kad gribu labu darīt, tuvojas man ar ļaunu: 22Jo iekšējais cilvēks priecājas par Dieva likumu, 23Bet citu likumu es redzu savos locekļos. Tas karo pret mana prāta likumu un pakļauj mani grēka likumam, kas ir manos locekļos. 24Es, nelaimīgais cilvēks! Kas mani atbrīvos no šīs nāvi nesējas miesas? 25Dieva žēlastība caur mūsu Kungu Jēzu Kristu! Tātad ar prātu es kalpoju Dieva likumam, bet ar miesu - grēka likumam.